Varētu tā kā šo to pastāstīt par korporatīvo pasākumu.

Ja divos vārdos, tad - bija izdevies. Ja n vārdos, tad par pasākuma līmeni liecina kaut tas fakts, ka pzrk ne tikai palika līdz pasākuma beigām, bet arī deju zālē viņš bija pēdējais mohikānis (nu viens jau es tur netirinājos, atklāti sakot, tāpēc tehniski es nebiju pats pēdējais).

Bet, ja pacenšas visu informāciju sastrukturizēt un sakārtot alfabētiskā secībā un/vai hronoloģiskā kārtībā, tad balles tēma - 1920.-to gadu Čikāgas mafija, kas, protams, prasīja sagatavošanos. Adventes periods uzņēmumā pagāja zem slēptām un mazāk slēptām intrigām (pozitīvā nozīmē), topot "atmaskojošām" fotogrāfijām par brāļošanos ar svešiem klaniem, daži kolēģi tika piesieti pie saviem krēsliem, daži kolēģi pakārti, un tā.

Aizsteidzoties dažiem notikumiem priekšā, jāteic, ka dažiem kolēģiem bija izdevies arī atrast veselīgi smieklīgu inventāru, piemēram, vijoles futrāli, beisbola vāli, štrumbantes. Par modes pēdējiem kliedzieniem runājot, sievieškārtas mafiozēm bija vairāk iespēju izvērsties, vai ne. Bet ko nu par to. Hronikas fiksēšanas mērķiem pietiktu, ja es pateiktu, ka kolēģes bija uzcirtušās ne pa jokam. Un kolēģu otrās pusītes, kas bija paķērušās līdzi, arī bija labi pacentušās. Acis priecājās, un sirds atmaiga. Hehe.

Apnika man censties info kārtot pa plauktiem, un tad nu, lūk, atsevišķi izrāvumi.

Pasākumā bija arī tāda kā azartspēļu sadaļa - vienā stūrītī bija divi krupjē, un ar izdomātu naudu (nu, labi, viltotiem latiem) katrs varēja izmēģināt laimi BlackJack'ā. Kā jau šādā pasākumā pienākas, bija daži izveicīgi kolēģi, kuri pamanījās apzagt banku par vairākiem tūkstošiem. Bet par to - kuš! - to neviens nezina, nav dzirdējis, un es neesmu runājis.

Cita starpā uz rīta pusi paālējāmies pa attiecīgās izklaides iestādes jumtu. Nu, tā saprātīgi paālējāmies, britu tūristus apžēlojām un neko viņiem uz galvas nemetām par to, ka viņi netika iekšā uz mūsu slēgto pasākumu.

Par rīta pusi runājot, mums pēdējiem mohikāņiem, kopskaitā apmēram pieciem, sanāca smieklīgs aplauziens. Ejot prom, nez no kurienes uzradās vairākas viskija pudeles, kuras "pienākas mums, jo uzņēmums alkoholu ir uzsaucis". Informācija, no mana viedokļa, bija galīgi nepārbaudīta, un es nezinu, no kurienes tās pudeles uzrādās, bet joks bija tāds, ka mēs, izslāpušie tusētāji, kas izlikti uz ielas trijos naktī, sadomājām pagaršot, kas lācītim vēderā. No trim (vai četrām) "viskija" pudelēm tikai vienā bija dzēriens, ko mēs nekļūdīgi identificējām kā viskiju. Pārējās bija kaut kas krāsains, bezalkoholisks - tēja, vai kā.

Tagad man ir veseļošanās kūre - gatavojos Jaungada svinībām, kur (vismaz no šodienas perspektīvas) esmu nosolījies daudz nedzert. Hehe. Alkohols nebija slikts, bet pēc vairākajiem korporatīvajiem pasākumiem šīs nedēļas gaitā es tikai tagad - vai varbūt tikai rīt - būšu atgājis. Prozīt.

Starp citu, Sadamu H. pakārs pēc divarpus stundām, 5-os no rīta pēc mūsu laika. Ko nu? Kā mums būs būt?