Īstenībā, kas tas par rakstnieku, dzejnieku, mūziķi, gleznotāju vai citu radošo, kurš nav atkarīgs? Nēnu, nav jau obligāti uzreiz iedomāties par smagajām narkotikām. Pietiks ar to, ka iedomāsieties atkarību no mīlestības vai cigaretēm. Atkarība rada dzinuli un prātīgs tas dzinuļa turētājs, kas to uzliek uz sava molberta. (Šobrīd pzrk ieskatīsies svešvārdu vārdnīcā, vai gadienā nav kaut ko sajaucis - piedodiet manu nezināšanu. Check. Viss kārtībā.)

Šodien beidzot sāku atiet no atvaļinājuma radītā haosa galvā un uz galda. Visu dienu zvanījos un rakstīju e-pastus. Nu ok, pa vidu arī mazliet paslaistījos, bet tā normas robežās (attaisnojiet mani, lūdzu). Bet tas, ko gribēju pateikt - mazliet biedē tas, ka jāpalecas augstāk par savu pakaļu, un jāpierod pie tā, ka ikdienā jākomunicē ar Lieliem Cilvēkiem. (Nē, tas varbūt nebija tas, ko es gribēju pateikt.)

Pie vienām sāpēm pasūdzēšos arī par to, ka man teica, ka ciba nav interesanta. Phe. Nu kā tā? Vai es jau teicu, ka viss ir tavā galvā, mīļumiņ?

Manā dzīvē ir pienācis brīdis, kad es vairāk uzticos Googlē atrastai informācijai nekā cilvēka paša teiktajam. Nu, tas par kādu konkrētu gadījumu, bet vispār...