Gandrīz jau varētu teikt, ka nav ko teikt, bet ar to parasti viss sākas. Nez, varbūt pie vainas tas, ka neesmu iegādājies jaunu zāļu devu. Tagad pat, uzrakstu vienu teikumu, novēršos, pārslēdzos uz ko citu.

Jau pusotru dienu dzīvoju bez brillēm (pārlūza kājiņa, bļe), tas laikam tāpēc, ka, piektdienas vakarā ejot gulēt, es tās atstāju uz neizdzertās glāzes malas (labi vēl, ka neiemērcu).

Un vēl. Ja sadusmojas uz Winamp alternatīvām, un atkal uzliek jaunāko vecā labā Winamp versiju, tad man atkal ir jauna mūzika. (pzrk parausta plecus.)

Nu nekas, rīt būs atkal jauna dzīve, noskūšu bārdu, piecelšos laikā un darbā ieradīšos kā tāds štiks pulksten 9-os. Tobiš, piecelšos un tad noskūšu bārdu, protams.