Es šodien drīkstu būt sarkastisks pret Latvijas Pastu, jo saņēmu telefona zvanu, kas apstiprināja, ka beidzot (!) galā ir nonākusi analogā vēstule, kuru es izsūtīju 29.augustā (lai nebūtu pārpratumu, tas bija šogad).
Attālums starp pastkastīti, kurā es to iemetu, un pastkastīti, no kuras tā šodien tika izņemta, ir 4,2 km pa taisno (Purvciems => Matīsa tirgus rajons). Pilsēta - Rīga. Gadsmits - divdesmitpirmais.
Jā, es mēdzu rakstīt analogās vēstules, bet Latvijas Pasts mazliet saplacināja manu entuziasmu.
Visādā citādā ziņā es šodien esmu apmierināts, esmu izdarījis vairākus labus darbus, un tusēšana pa dzīvi solīdā uzvalciņā vairo pašapziņu (tikai vajag to darīt ar mēru).