Ak jā, sarežģītais pzrks bija gandrīz viens pats kinoteātrī KSuns uz filmu 11:14. Piektdien. Diezgan ekskluzīvi. Atcerējos vecos labos laikus Ventspilī, kur reiz negribēja mums rādīt filmu (laikam Pianistu), jo bijām tikai ~5 skatītāji. Mazliet pazvanījāmies draugiem, neviens negribēja, tad mazliet padiedelējām (pusi no tiem dažiem skatītājiem es nepazinu, bet draudzīgi solidarizējāmies ar tiem diedelēšanas procesā) kasierei, lai ļauj takš mums piemaksāt par tiem iztrūkstošajiem skatītājiem. Šoreiz KSunī nebija nekādu problēmu bez nekādām pazīšanām parastā dienā sēdēt vieniem tumšā tumšā un tukšā kinoteātrī. Filma bija laba. Morāle spēcīga. Nebija nekāda pareizā tā filma, bet nebija arī piedauzīgi jēla (vai jēli piedauzīga).
Un vispār. Tādas neatkarīgi tapušas filmas mulsina. Ne es varu krist pūļa sindroma nagos un nobalsot par to filmu iekš Yahoo! Movies, ne arī atrast kaut ko iekš bezgalīgās enciklopēdijas Vikipēdijas. Shit.
Un vispār es tagad klausos:
C:\Documents and Settings\Janis\My Documents\My Downloads\Chill Out\Chill-out2002\disk 1\CA2002 - Cd1 - 11 - Lemon Jelly - His Majesty King Raam.mp3
Fuck privacy. Ar labunakti.

Un vispār, man nav grūti pabradāt citiem pa dvēseli ar dubļainiem zābakiem.* Tomēr diez ko laimīgs par to es nejūtos.

* Iz kā tas bija citāts?

Dzīve tomēr ir skaista, noteica pzrks pēc 3,5 h telefona sarunas.
Kā sacīt jāsaka, time is flying when you're having fun.
Vēl kādu klišeju, anyone?