Pzrk guļ upes malā, apsedzies, savilcis mugurā jaku, uzmaucis cepuri uz acīm, un svīst saulē. Mugura un ceļi ir apdedzināti, turklāt kājas ir arī apdauzītas atkārtotā futbola mačā. Gaidām, kad atgriezīsies laivotāji-šoferi ar mašīnām. Visu šo rītu meklēju nazi, ko es, kā izrādās, biju droši paslēpis botā. Un, šo rakstot, esu samiegojies. Ir labi. Arī jūŗu redzēju.

Ieraudzīju ceļa malā stārķu pāri, un nez kāpēc radās kaut kāda doma par [stārķu] random izvietojumu telpā un laikā. Hmm.

Tagad nevaru saprast, vai es tāds nolaivojies, nemazgājies (un, attiecīgi, netīrām drēbēm) + gan jau arī ar ugunskurā sēdējuša un 3 dienas airējuša vīrieša aromātu, varu doties tikties ar 10 gadus nesatiktiem vāciešu paziņām, kas šādu tādu iemeslu dēļ nekļuva par labiem draugiem.