Biju mežā, parunājos ar ežuli, viņš man teica puk, puk, puk, un es viņu neviļus nosaucu par ezīti (nevis ezi). Bet tad es sapratu, ka esmu viņu sabaidījis, un atvadījos. Ziniet, tā dziesma vai kas tas bija (par to, ka "visi eži alās la la la") tomēr nav patiesa. Jo ezis bija vienīgais izgājis ielās, citi sēņo, vismaz šajā rajonā.

Bet pirms tam, pie vakariņām, es skatījos Requiem for a Dream. Ziniet, tā filma tiešām ievelk. Sevī.

Jā, mežs, mazliet lietus un nakts ir labāk par uzdzīvi, kas noteikti sit augstu vilni "Latvijas galvaspilsētas labākajos naktsklubos".

transliterācija по-французски:

šodien=choidien

noskatīts pie kuskus

Nē, man ir vēlreiz jāiet paskraidīt pa mežu. Silts, mazliet lietus, un pēdējā diena šajā mājā... Futbols lika pagaidīt.

upd. nepilnas 2h vēlāk: Uh, tas bija ekstrēmi. Protams, "mazliet lietus" pārvērtās par "ļoti lietus & pērkona negaiss". Botas žļurkstēja, šorti bija tā piesūkušies ar ūdeni, ka krita nost, bet krekls (vai džemperis, nezinu, kā to var nosaukt) kļuva burtiski par kilogramu smagāks. Īsāk sakot, izmirku līdz pēdējai vīlītei. Bet bija labi! Esmu jau pasēdējis karstā vannā, tagad graužu cepumus un dzeru tēju, un klausos futbolu. Šo varētu pieskaitīt pie dzīves patīkamajiem mirkļiem.

( Sasveicinieties ar manām botām :) )

Jo viņš ir ģēnijs!
Zilais vālis, zilais valis... tagad es' tu!

un vispār man tie vārdi izklausās pēc "kapiš tu?"