Šodien bija grūti noformulējamā atziņa, ka draugus iepazīsti tad, kad ir vajadzīga palīdzība.

Savukārt mammas vārdadienā biju labs dēls un ļāvu viņai iespēju būt lepnai. Visu mūžu es laikam citiem mēdzu radīt iespaidu, ka esmu labāks nekā de facto. Tas ir stulbi.

Ta neko. Esmu sazāļots un prātoju, ko misters Bīns te sastrādātu.

Žēl, ka sarunāju iet ciemos pie vecmāmiņas tieši pēc šīs izklaides - nedrīkstēšu taču neko ēst :-(