Plānoju nākamo nedēļu.
Oj, batjuški...
Nu, kā parasti - miegam laika nebūs...
To-do liste tāda, ka maz neliekas.

Pašā apakšā: "Uzdāvināt trolejbusa kartiņu", tikai nezinu, kam ;)
ā, izdomāju - atdošu par_velti
(re, kā sanāca - atbild uz jautājumu kam? un atbild uz jautājumu par cik?)

Un vēl es šorīt tikko gandrīz šoku paķēru, atverot telefona rēķinu. Ne jau par summu, bet par lieliem, sarkaniem burtiem APMAKSAS SUMMA / RĒĶINA APMAKSAS TERMIŅŠ. Bet pēc sekundes sapratu, ka viss ok, viss ir samaksāts. Es biju guvis (laikam jau vajadzīgās) emocijas un apmierināts nostutēju rēķinu pie monitora.

http:// blablabla /BrightonXmas04Vs3.jpg

Es saņēmu Ziemassvētku apsveikumu no Minskas. Īstās Minskas, nevis Rimi Minska. Dzīvoklis, mājas numurs un ielas nosaukuma pirmie trīs burti sakrīt, bet vispār pastniece kļūdījusies.

Esmu nekontrolējams беспредел.
Turklāt esmu nonācis interešu konfliktā ar miegu. Gulēt iet nevar, jo ir jāstrādā, bet nevaru pastrādāt, jo nāk miegs. Nu labi, šobrīd nav tik traki - darbā... tur gan. Tiklīdz zaudēju modrību un nepamanu iemigšanas pazīmes, tā izslēdzos uz dažām sekundēm tieši rakstīšanas laikā. Tas izpaužas, kā nejaušu taustiņu saspaidīšana un tad, kad pēc tām dažām sekundēm esmu atkal ieslēdzies, tad jāmeklē, kur esmu iedrukājis to nejaušo pirmsaizmigšanas tekstu. Bet visvairāk man bail, ka es aizmidzis novelšos uz grīdas vai izpildīšu kādu citu neadekvātu rīcību... Bail zaudēt kontroli pār sevi.

Kad tā vairāk nāk miegs, tad es eju uz tualeti vingrot - nu tā, kā kādreiz mācīja rītarosmi, to visu staipīšanos un liekšanos.

Un tad darba dienas beigās es sāku atmosties.
Ko tad es šodien tur darīju? Biju plānā galdiņa urbējs. Kad to biju izdarījis, tad man visa mugura bija nobirusi zāģa skaidām. Burtiski. Taisīju sev datorgaldu ;)
P.S.Nu tas faktiski bija tikai darbadienas beigās.