Tomēr noskatījos Stranger Than Paradise, man patika. Neparasta filma, bet jauka. Man patika gan John Lurie Villija lomā ar savu bezrūpību, gan Richard Edson Edija lomā ar pozitīvo humoru. Tantiņa bija baigi labā.
Šķiet, parastākām filmām nav raksturīgi tik ilgi klusuma brīži un tik lēnas pārejas starp epizodēm. Nu jā, bet tā jau nebija parasta filma.

Patīkami (pēdiņās), ka šādus vērtīgus norādījumus var atrast visur citur, tikai ne manas mācību iestādes mājas lapā (nu labi, varbūt kaut kas atrastos iekšējā tīklā, bet kurš normāls cilvēks naktī tiek pie iekšējā tīkla???)

Jāatbrīvojas no bārdas un jāiet ciemos pie diplomdarba vadītāja. Šādos brīžos aktuāla kļūst doma par dzimumu nelīdztiesību, kā arī kļūst šķērmi ap dūšu, iedomājoties k-biedrenes, kuras flirtē ar pasniedzējiem uz vella paraušanu un pēc tam ar patiesu sašutumu stāsta, kā tas vecais brunču mednieks viņām uzmācies.
Hmm, ja tā padomā, laikam ir labi, ka es varu iztikt bez tādas māžošanās - dodu priekšroku vienkārši mazohistiski uztvert pārmetumus par nepietiekamu darbu diplomdarba rakstīšanas jomā u.c. blablabla

pasniedzējs nebija atrodams a-skolā, tāpēc morālā sāpe izpalika :)

es turpinu pārsteigt visus savus [nejaušos] apmeklētājus:
1) viņi nesaprot, kāpēc man ir tik dažādas tējas (7 dažādas šķirnes),
2) viņi nesaprot, kāpēc man ir tik daudz tējas (6 kastītes pa 20 paciņām + 1 kaste ar 100 tējas paciņām),
3) neviens nesaprot, ko tējas paciņā dara piecītis