reiz sensenos laikos, bet patiesībā pirms kāda nenoteikta laika, kas nemaz nebija tik sen, kādā sabiedriskā vietā viens maziņš sīcis nosauca mani par onkuli, kas mani apstulbināja - es kļūstu vecs
ai, nafig es te savas fizioloģiskās vajadzības izklāstu, vienkārši pieņemu lēmumu un zvanu picai, lai pica brauc pie manis - neiešu nekur un arī daudz nefilosofēšu par tādiem sīkumiem, kur ēst un ko ēst, nu i nafig