stundu stāvu domādama,
tā kā pakakāt, tā kā nē...

eu, davai godīgi..

spiežam, spiežam... nevaram izspiest turpinājumu iepriekšējai frāzei... ar ko to varētu salīdzināt? To sajūtu, kad stāvi uz tilta malas ar gumiju/pie lidmašīnas durvīm ar izpletni/ar pirmo cigareti un šķiltavām? Nē, visprecīzāk (un visbiežāk) to var salīdzināt ar klusumu, kad Tev "uz mēles" ir frāze/teikums, bet nevari pateikt... Nu ja, bet tad jau tas nav jāsalīdzina - tad tas ir šīs situācijas apraksts...

sviests...

es gribēju tikai pajautāt... (nu raksti, raksti taču)

Tev taču ir tās domas, tie vārdi jau gandrīz rokā... kāpēc nenāk ārā... Atradu vienu konkrētu salīdzinājumu... Bet tad tas ir situācijas salīdzinājums - tipa "kā es sēdēju nostopētajā mašīnā un neko nepateicu un tad 5 km pirms ārākāpšanas sāku runāties"...

kā jūs izrunājat "google"?

nu tā... es to uzrakstīju...

tagad skatos uz tukšu ķekša vietu iepretī tekstam "Remove Comment Feature From This Post"...

nu i nafig

man tikko bija zibsnīgs deja-vu... skatījos uz tekstu:

"...
commerciaux avec la
Bulgarie, la République
tchčque..."

un bija... bija tieši tāds teksts, tieši tā izkārtots, tieši tādas zīmes bija....

debesu pamales krāsa ir kaut kas starp šādu un šādu

kruta

aizvakar gadījās būt lekcijā un auditorijā uz tāfeles (šķiet, no iepriekšējās lekcijas) bija viens vārds - "Zionism"

( vai tas ir spoks? )