mans sapnis par jaunu, lielu cieto disku beidzās nakts vidū... burtiskā nozīmē... pusceļā starp rīgu un to piejūras pilsētu nobira auto - sāka smirdēt un kvēlot kaut kas tipa tā kā bremžu kluči (es no automehānikas esmu tālu, nezinu kas tur notika). evakuators (viņš arī vecs onka) paprasīja 65 Ls. protams, ar to jau vēl nekas nav salabots...

auto gan nav manējais, bet man nepatīk stāvēt malā, tāpēc jūtu pienākumu vismaz daļēji atbalstīt savu otro pusi

labi, kā līdzi nebija neviens fking cits... pietiek jau ar to, ka traumu droši vien dabūja mazais žurku bērniņs (nu tipa mājdzīvnieks)

he, evakuators (viņš arī vecais onka) paprasīja, vai tas [manai draudzenei rokās esošais žurciņas būrītis, kas ievīstīts segā] ir bērniņš... vēl nē... :)

kad trijos naktī, pārguris no šiem piedzīvojumiem, gāju dušā, nevarēju iebraukt, kas tas par dīvainu šampūnu... izrādījās matu balzams... :)

dziesma gan vairs nav pati aktuālākā, bet mani vēl aizvien fascinē tas, ar kādu aizrautību solists velk elpu ~3. minūti tieši pirms kārtējā "i've been watching..."