jap! Zināma tā ir tikai zināmās aprindās, turklāt es par to uzzināju tikai vakar. Pie kāpņu telpas ieejas ir tikai podziņas ar parastu iekšējo telefonu, kur īstais dzīvoklis ir apzīmēts tikai ar burtu kombināciju. Parasts dzīvoklis, kas man, arhitektūras nepārzinātājam, atgādina 1920.-1930. gadus. Un grāmatas sakrāmētas uz grīdas un plauktos.

Bibliotēka tā ir tikai nosacīti, parastajam jēdzienam tā neatbilst, bet funkcija ir ļoti līdzīga.

Bez manis tur bija vēl arī viena apmeklētāja, igauņu sieviete, kurai es teicu "Labdien!" un viņa neatbildēja.