viņai jau likās, ka tā būs. ka katru vasaru būs viena diena, kad sasodīti gribēsies rudeni, mārtiņrožu smaržu, smagos mākoņus, baltijas pērli un vēl kaut ko. pagājušogad "vēl kaut kā" vietā bija gruzija. šogad tā drīzāk varētu būt dublina, nez kāpēc. vai odesa. bet kas attiecas uz pārējo - smagie mākoņi ir jau tagad, tik skaisti un dzīvi. baltijas pērle būs, patiešām būs! jā, gluži netīšām sastopot šo ziņu, viņa vai spiedza no sajūsmas un viņas galvā jau virpuļoja bildītes, kā viņa kleitā un siksniņkurpītēm kājās aizrautīgi tipina uz kādu no odrijas filmām, vai - kā nogurusi un lēnīga iemieg todien jau 3. filmas laikā... un būs arī mārtiņrožu smarža, gaiši smeldzīga būs, un rudens, un viņa pat zina, ka šis pa ilgiem laikiem būs pirmais rudens, kas pienāks bez bažām un sāpēm, būs silti un labi. un varbūt pat sanāks tā dublina vai odesa.