un tā vienmēr. viņš kaut ko pasaka (uzraksta), tādu varbūt pat rūgti ironisku, taču asprātīgu, un es iesmejos, un iesmejos tā, ka šķiet, ka sirds smejas līdzi. un tad es varētu vai pārsprāgt no tā, ka nedrīkst atzīties, cik ļoti man tā pietrūkst un pietrūks. un tad jārij asaras. un pēc tam tas jāieraksta šeit, jāizraksta no sevis ārā, un tad ar asu kustību jāaizcērt sevi ciet. un tā līdz nākamajai reizei.