par spīti tam, ka pirms nedēļas tiku izsviesta no darba, par spīti gadsimta klepum un bezspēkam, ir izdevies aiz astes noķert tādu gaišu un smaidīgu sajūtu. sajūtu, kas rodas, kad jaunajos grāmatplauktos ir ieviesta krāsaina kārtība, kad jaunie plaukti koridorī piekrāmēti tik.. ak, tik ļoti pa manam, kad šķietami neloģiski mazajos plauktiņos pa labi no milzu spoguļa ir eleganti un neticami šarmanti saliktas manas smukumlietiņas, kad vienā vakarā izdarīti daudzi tik mazi, bet svarīgi sīkumi, lai savu mājvietu padarītu mājīgāku. un rīt priekšā arī lieli darbi. karināt taču tās dzērveņu virtenes logos, ja vien šajā pilsētā tādas vēl ir iespējams iegādāties, un smaidot piparkūkas cept, un mammu satikt, un mazu egļu zariņu atrast, un vakarā uz dančiem aiziet.
gribas, lai šo dienu smaržas izlaužas cauri manam iesnainajam degunam, lai ieēdas smadzenēs un sirdī un tur paliek. gaišam un smaidīgam visu darīt un izdarīt ir miljons reizes vieglāk.