trešdiena un ceturtdiena vienā.
šodien gribas rakstīt daudz un visu ko un visu reizē, bet spējas mazākas par vēlmēm. skatiens ieķeras ekrāna trīsuļošanā un plakstiņi pieveras it kā uz tiem būtu uzlikta silta, smaga plauksta. pirksti nosaluši un stīvi un nespēj izsist tekstu, kas panāktu domu nekonkrēto virpuļošanu.
tā notiek, kad vakaru un nakti līdz rīta gaismiņai sevī ierauj projektors un filmas, filmas, filmas... :)

iedvesma.
būs žēl to iztērēt šovakar paredzētajā ceļojumā uz depo pēc izlietnēm, krāniem un slēdžiem.

bet reiz atnākusi, tā atnāks atkal. un atkal. un atkal. es zinu.

un ja nu tomēr viss būs labi?