reibums un nelabums.
tās lillijas ar katru dienu smaržo aizvien spēcīgāk. reibina.
un reibina, ka tūlīt, tūlīt manās rokās nonāks mana sapņu fotokamera. ardievu, virtuves iekārta, iebūvētais skapi, ērtais un mēbelētais mitekli!
traka es esmu.
mierinu sevi ar domu, ka pilnīgi neko neesmu dzirdējusi par cilvēkiem, kurus mēbeles būtu padarījušas laimīgākus.

bet tajā brīdī, kad es saprotu, ar kādu intensitāti es šobrīd aizraujos ar tik nenozīmīgām lietām - mūziku, fotokameru, flīzēm, filmu vakaru... kļūst nelabi.
jo pats svarīgākais... ir tik ļoti, tik dziļi nobāzts. tik ļoti bail tam pieskarties.

bet varbūt arī nelabums ir no tās lilliju smaržas.