daba.
es esmu kā tāds nestabils bērns pēc būtības. principā mani var nopirkt par konču. šodien konča ir uztapušās foršas idejas, kur var plosīties, rakstot stāstiņus. storītellings mani spēj aizkustināt, liek piedot darbam visas nepilnības (piemēram, to, ka atkal, jopcik, jāpakārtojas kāda grafikam un jādirn līdz 7 vakarā, lai sagaidītu ideju izskatīšanu) un ļauj justies atkal radošai un noderīgai. un galu galā mīlēt šo darbu par to, ka viņš mani saudzīgi paslēpj zem sava lielā spārna no atbildības uzņemšanās (jā, jā, tās pašas vecās).