pirmoreiz jūnijā.
gribētos ātri kaut ko uzrakstīt. kaut ko mazu, nenozīmīgu, vasarīgu. bet galvā dun domas. un dun galvā tās distancēti pavadītās dienas. āda saulīti noķērusi. seja arī tagad dzīvāka. nupat ieskrēju darbā kafiju iedzert, ha. un rīt ārpus šīs pilsētas atkal. bet nu no sevis taču neaizbēgt. tieši tik banāli un patiesi. un dunot tuvojas tā diena, kad būs jāpaskatās sev acīs un jāpasaka - te nu es esmu un tā un te es tālāk dzīvošu. aha, aha.