skumjas.
uz vakaru atkal domas samežģījušās.
pa ilgiem laikiem ceļi sareiba no vienas vīna glāzes.
aizdomājos par to, kādēļ ierastās skumjas pierimušas. jo, šķiet, esmu pieņēmusi domu par atgriešanos (šis apzīmējums tikai tāds ērtībai, jo patiesībā jau tas būs kaut kas pilnīgi cits), ja vien.. nav par vēlu. to vietā atnākušas jaunas, pagaidām tā bailīgi aposta pasauli, kurā tām ir bijis lemts ierasties.

es vēljoprojām nezinu. nesaprotu.
kur man ir jāiet.

tikai aizvien nodrebinos bailēs par to, ka tērēju laiku. tik dārgo laiku. laiku dzīvot.