divas lietas par šodienu.
pirmā: bailes.

izrādīties mazāk gudrai, spriest un pārliecinoši izteikties spējīgai, interesantai, asprātīgai utt utt, kā pati par sevi spītīgi sliecos domāt.
šķiet, tādēļ nekad agrāk neesmu izmantojusi iespēju izrakstīt sevi te: reizē anonīmi un publiski.
bet tagad - ir vienalga. tiešām. kādas gan bailes par potenciālo, patmīlības determinēto sagrāvi uz kaut kāda neskaidra, nekonkrēta fona situācijā, kad viss tāpat ir salaists dēlī.
kad pat nav skaidrs, kā vispār gribas dzīvot.
jo tas taču ir svarīgākais - zināt, kā gribas dzīvot. svarīgākais pirms paša svarīgākā - dzīvot tā, kā gribas.

otra: vientulība.

vientulība ir tad, kad nespējot izlemt, kādas flīzes iegādāties, nav neviens, kam pajautāt pārliecībā, ka saņemsi skaidri noformulētu atbildi, kas precīzi sakritīs ar tavām jūtām pret konkrētajām flīzēm.