nu tad, kad manī paša nekā nebija, es kaut kādā gotiskā tīņa garīgajā domāju - kā vienā cilvēkā var būt otrs cilvēks? Tas taču ir " Svešais", domāju, ka grūtniecība ir pretīgi, svešādi un nedabiski. Bet tagad ne reizi tādas domas pašai uz sevi nev bijušas. Cenšos visu uztvert mierīgi un dabiski (it kā man būtu cita izeja) un arī jūtos mierīga un dabiska. Varbūt pat pārāk...