Par visu ko
- Mana mamma bija iecienījusi pirkt mēbeles antikvariātos. Rezultāta man ir darbagalds, ēdamistabas galds, skapis, priekšnama garderobe un citas ērtas un simpātiskas lietas. Antivariātos mēbeļu maz, tās esošas ir retums. Dažkārt pat teicamā stavoklī. Šonedēļ piedzīvoju šoku - man paradīja bij. Preses namā lielu veikalu ar no Eiropas savienības atvestu antivāro mēbeļu klāstu. Vai nu viņi tur visi ir sagājusi treknā svietā, vai arī es esmu bezdievīgi atpalikusi vācot antikvariātu. Viduslaiku, baroka, ampīra (es, diemžēl, visiem stiliem pat nosaukumus nezinu) mēbeles plašā klastā. Parbaudīju - nav laminats, bet masīvkoks, pat aizmugurītes, kuras taupīgi ļauži taisa no finiera - pat tās ir masīvkoka.

- Esmu tadā kā srupceļā: tā garderobe, drēbju komplekti, kas ir man sagādati līdz šim - jā - ir eleganti, bet nemoderni. Modernās drēbes ir modernas, bet manuprāt, prastas, un nav manā krāsu gammā.