Viens jauneklis teica, ka nemaz nezinot kā man iet, jo es, sazinies, nemaz cibā vairs nerakstu.
A kas - es trādāju. Kopš mamma slimnicā, es daru savus + viņas darbus, t.i. esmu grāmatvede, lietvede, parādu piedzinēja, sētniece (lai nolāpīti baltie sū no debesīm). Strādāju visos iespējamos veidos, vietās un laikos. Jā un ģimene arī man ir un pie mammas uz slimnīcu braucu teju vai katru mīļu dienu.
Kā iet - labi. Tikai runājiet īsāk.