nemiers uz sirds tik liels, ka labprāt kādu nosistu, tikai nav iemesla. Vešmašīna atkal pasūtījusi mani tālu, virtuvē no grīdas sūcas ūdens, ziemas riepas vēl nav nomainītas, ārā paliek tumšs un bērnu nav mājās. Bet kā gan viņi uzradīsies, ja man pašai jābrauc viņiem pakaļ? Gāzes balonu atveda tikai 15.40, uzreiz liku zupu vārīties, zupa pusvārīta, bet man jābrauc ārā no mājas. Labprāt kādam paplēstu matus, jo mani, ziniet, sāp, ja tos plēš.