vakardiena pāgājusi ideāli - aizgāju sīkbērnam pakaļ 17.00 (ātrāk nevarēju - strādāju mājās kā traka simtiem sīku darbu darot) un ne pīkstiena - bērns priecīgs un laimīgs, pieradis būt bērnudārzā no pirmās minūtes. Gulēja labi, ēda labi, spēlējās, skatījās, darbojās (redz ko dod 1 pilna diena/nedēļā privātajā bērnudārzā kopā ar vecāko brāli). Tikai vakar iedabūt gultā ātrāk par 23.00 neizdevās, kaut arī viņš izskatījās, ka aizmigs jau 19.00. Pusnakti gulēja savā gultā, pusnakti spiedāmies pa manējo.

Kā teica rabīns ebrejam "arī tas pāries".