protams, ka tieši vienkārši jāpārdzīvo šis laiks!!!! nevis jātrako, cik viss ir slikti un nnedo dies, šajā trakošanā vēl sastrādāt papildu kreņķus(man pat tas reizēm ir izdevies)...
tici man - bez šādiem mirkļiem nu nekādi, jautājums ir tikai cik labi mēs spējam ar šiem mirkļiem tikt galā(tieši ar mirkļiem, nevis to kas tajos notiek), jo gan veša izžūs pati, gan pienāks 19, da i kaķis nenobeigsies, a sīci iemet dušā nodušo un pēc novelc drēbes...

nu... es to saucu par mācību, kas jāiemācās, un kopš to apzinos - ir daudz daudz DAUDZ vieglāk - vakar arī sāku bimbāt aiz bespēcības un uzkrautā smaguma - jāpārdzīvo(bet iemācīties to ir grūti), šodien jau ir labāk un būs vēl labāk. :)