(kad WOW parole man nepieejama un es crap-gamēm esmu uzlikusi aizliegumu) ar bērniem patiešām ir forši! Protams ir vieglāk uzlikt multenes lai bērni atšujās, bet ja iespringst - vecākais dēls nomizo gurķus, nomizo burkānus, palīdz malku izkrāmēt no maisa, pagatavo salātus, sakārto drēbes, tin kamolus un vispār - mēs labi parunāties varam. Jaunākais iepriecēja skaidri pasakot Oma un gurķis (ar "r" un "ģ", protams, grūtības, bet viņš fiziski nevar skaidrāk pateikt, jo žoklis vēl nav pastiepies skaidrākai skaņu izrunai).
Šodien ārā birztalā sagrābu pa ziemu vēja sarautos bērzu zarus, sapriecājos, ka peļķes uzsūkušās/aiztecējušas, saņēmu ilgi gaidīto rēķinu salīdzināšanas aktu un gada atskaitei (kura jānodod 31.martā) atradu galu pie kā pieķerties visā šajā rēķinu, ieņēmumu, grāmatvedības izziņu u.c. juceklī. Jumts brauc prom visā lērumā un galvenais neturēt jumtu ciet - turēšana prasa piepūli, kuras man tam nav.

Pašlaik manī runā rūpnieciskā deva melnās tējas. Stipra manta. Parasti pēc 17.00 nedzeru. Toties iedzēruši šodien lielbērnam izlasīju 3 pasakas, 6 reizes nodziedāju šūpuļdziesmu (6 variācijās), kopā karsējām kājas pūšot ziepjuburbuļus.

Tagad jāiet gulēt - rīt bērnus nodošu auklītei lai es varētu strādāt no 10.00 līdz 13.00. Afigeķ.

Melnās tējas blakusparaadība - siikbeerns naktī 2 reizes modās, veidoja astotnieku pa gultu, rāpoja, īdēja, aizmigt nevarēja :(