nu bet tad ir jautājums, kāpēc viņš grib tos sūdus katru dienu. viņš protams, "grib" (domā, ka grib) tieši to, ko prasa, bet vai viņam to patiesi VAJAG. tas ir kā mazāks bērns, kas nesen sācis runāt, "taisa kaprīzes", kad grib gulēt vai ēst - artikulētais iemesls būs cits, tipa viņš grib mantiņu vai ārā vai ko nu kuro reizi. pieaugušā uzdevums ir laikus pabarot un nolikt gulēt, lai izvairītos no šīm niķu situācijām. ar lielāku tas pats, tikai sarežģītāk.
pareizais uzskats ir, ka uz šito ir jāliek rāmji. kā jau Laukuroze raksta, "dabūsi tad un tad", "par tādiem un tādiem nopelniem". un tad, pa reizei, vnk lai iepriecinātu. protams, ka nav jāpilda visu laiku visas prasības, bet ir vienlaikus jānodrošina viņam visu to mīlestības, uzmanības un drošības sajūtu, kas ietver arī šos ierobežojumus.
labi, es runāju kā no grāmatas, it kā pati nezinātu, cik tas viss patiesībā grūti. es arī meitai (8) katru dienu stāstu, ka šušū kāmji būs varbūt uz Ziemassvētkiem, bet sunītis nebūs tuvākos piecus gadus:D