ienesu pāris maisus ar sīkbērna mantojumu - grāmatām, grabuļiem u.c. krāmiem. Tagad varu pārvākties dzīvošanai ārpus mājas - visa teritorija pilna ar rotallietām un suni, kas tipina apkārt mēģinādams kaut ko nopizģīt.
P.S. Lielbērns pa māju atkopjas pēc kārtējās slimošanas. Tipa - kopjam imūno sistēmu - pārlieku puņķainu-klepainu uz b.d. nelaižam. Rezultātā bardaks kvadrātā un kubā.
Šodien atradu, zinat ko? Ziemassvētku rotājumus, pirktus pagājušā gadā un noliktus acu priekšā lai šajos Ziemassvētkos varētu rotāt eglīti.
Mantu tik daudz, ka skapi aiztaisīt nevar un nav ko vilkt mugurā. Taupīgums ir kļuvis par kaut ko slimu.