sveika, frende ;)
tu tak zini, ka mēs dzīvajā arī esam tikušās, vai ne? :)

ņā bet ar to miršanas padarīšanu tā skumīgi.. traki, kad mīļš cilvēciņš nomirst - bez viņa dzīve paliek tukšāka, un to, cik daudz viņš nozīmējis, sanāk saprast tikai tad, klad jau ir par vēlu.

bet nu... es mēģinu iemācīties tik tālu nenonākt - pret svarīgajiem cilvēciņiem izturēties labi un novērtēt to, ka viņi ir man doti - tik ilgi, cik nu ir, cik pienākas.