tas sākas ar pliku pēdu pliķšķēšanu un plikās pēdiņas apstājas kopistabā. Tad es automātā pasaku priekšā, ka jāiet čurāt. Tualetes durvju troksnis, svētlaimīga nopūta, tad plikās pēdiņas neatvairāmi plikšķ pie mums un viens vēss rumpītis iekārtojas man blakus, zem manas siltās segas puses. Pavisam uz gultas maliņas, uz viena sāniņa un tad sākas sarunas par robotiem, dziļdomīga auto-robotu detaļu grozīšana un locīšana.... Kamēr man piegriežas, ka viens traucē mums abiem gulēt, tad es ceļos, ģērbjos un diskutēju par ģērbšanās lietderīgumu un zosulēnādas daiļumu uz mazām rociņām un kājiņām.