Nuss, treniņš ir jebkurš smadzeņu process, arī cītīga kvestu iziešana ranskeipā vai tamlīdzīgā spēlītē. Taču ja cilvēks kļūst virtuozs spēlētājs, nemitīgi domājot par to, kā pilnveidot savu darbību, bet nudien nezinu, vai tas attīsta inteliģenci un iekšējo kultūru. Tās ir tikai praktiskas amatniecības iemaņas.

Augstskola, atšķirībā no vidusskolas, iemāca mācīties, sistēmātiski, strukturāli domāt, saskatīt nepateikto un, galvenais, uz esošās informācijas bāzes radīt jaunas koncepcijas. Vienā vārdā sakot: iemāca domāt. Protams, lielākajai daļai augstskolu beidzēju nav pieticis talanta to iemācīties, tie paliek vidusskolas līmenī, tb spējīgi iekalt vielu un atbildēt. Taču tas raksturīgs pirmajai paaudzei. Ar katru nākamo paaudzi process kļūst vieglāks, un kādā 4-5 paaudzē cilvēks iemācās domāt. praktiskajā dzīvē tas ir lieki un nevajadzīgi: gudrība, inteliģence un iekšējā kultūra biznesā ir pat traucējoši faktori, jo bremzē intuitīvu situācijas izpratni, vēlmi riskēt, uzspiest savas vērtības un gribu, spēju zibenīgi pieņemt izšķirošus lēmumus. Līdz ar to liekas īpašības. Atavisms.