Vājprātīgākais pasākums manā dzīvē
...tas ir līst alā. "Drošsirdības" dēļ. Alā, kuras ieeja nav lielāka par ieeju suņu būdā. Alā, kurai nav dotas nekādas garantijas pret iebrukšanu. Alā citu psihu pavadībā. Alā, kurā no vienas alas uz otru ved eja, kurā nav iespējams pārvietoties nekādīgi citādāk kā vien uz vēdera lienot, ejā, kur pirms manis ar svecīti rokā lien diezgan patukls cilvēks (draudi iesprūst) un aiz manis lien cilvēks.... un es bez svecītes. Tumsā.
Protams, ka ala bija skaista u.t.t. Bet kopš tā laika es vairs neredzu klaustrofobiskus sapņus - pietiek tikai atcerēties to pasākumu.....
....to, kā tas ir līst pa tumšu, drēgnu eju ar elkoņiem, ceļiem.... tik ļoti nobijušamies, ka pat bail nebija.
Ticiet man - alā, kur drīkst uzturēties ne vairāk kā 3 cilvēki (jo ala var sagāzties), salīda 8 un dziedāja.....