es vienu tādu histērisko mammu dabūju ciest pusgadu katru rītu.
kas nelaida bērnu no savām ķetnām ārā, nesa uz dārzu opā un bērns histēriski kliedza, mammīt, mammīt nēēj pom, neej pom, nē nē..., kamēr šo pārģērba, un stūķēja končas mutē un slaucīja snuķi.

brr... tas bija šausmīgi - un nelaimīgs tas bērns bi`

kā māmuļa prom bērnam smaids līdz ausīm!