Re: hmm
Ieva Vēja, BNS
4. marts 2002 18:47

Tikko kā noslēgušies Ekonomikas ministrijas izsludinātie licencēšanas konkursi naftas izpētei un ieguvei, kā arī naftas meklēšanai Baltijas jūras Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Konkursā uz licenci naftas izpētei un ieguvei nav pieteikusies neviena kompānija, bet naftas meklēšanas licencei pieteicies tikai viens pretendents – ASV un Norvēģijas kopuzņēmums "TGS Nopec". Lai gan tepat kaimiņos – Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā naftas ieguve ir uzsākta jau labu laiku iepriekš un apjomi arvien pieaug, šobrīd par Latvijas piedāvātajiem projektiem interese ir izrādījusies minimāla. Mazliet dīvaini tas šķiet arī, ja atceramies aso Lietuvas reakciju, kad Latvija 90.gadu vidū piešķīra “Amoco” un “OPAB” licences naftas darbiem Baltijas jūrā abu valstu robežteritorijā.

Taču pēc ASV notikušajiem terora aktiem un līdz gada beigām naftas cenas piedzīvoja visai strauju kritumu, samazinoties aptuveni par 30% līdz pat 17-18 dolāriem par barelu. Lai gan šis cenu līmenis, skatoties ilgtermiņa perspektīvā, nemaz nav pārāk zems, tik strauja lejupslīde lika naftas kompānijām sākt izmaksu samazināšanu. Ja “British Petroleum”, viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām, paziņoja par vairāku tūkstošu darbinieku atlaišanu, citas kompānijas izdevumu ierobežošanu sāka pirmām kārtām ar naftas izpētes darbiem. Šādā situācijā 75 tūkstoši latu, ko Latvija prasīja par tiesībām veikt naftas ieguves un izpētes darbus, plus vēl nepieciešamās 10 miljonu dolāru investīcijas katrā izpētes urbumā naftas kompānijām izrādījās pārāk liels un riskants ieguldījums. Licencēšanas konkursā, kas noslēdzās 25.janvārī, neviena kompānija tā arī nepieteicās. Savukārt licenci naftas meklēšanas darbiem, kas maksā tikai 2 tūkstošus latu un nedod naftas ieguves tiesības, ieguva "TGS Nopec", kompānija, kas ir ieguvusi plašu pieredzi ģeoloģiskās izpētes darbos visā pasaulē, tai skaitā arī Ziemeļjūrā un Meksikas līcī. Izdotā naftas meklēšanas licence dod cerības, ka pozitīvu rezultātu gadījumā par Latvijas naftas iegulām var ieinteresēties arī naftas ieguves uzņēmumi, īpaši gadījumā, ja pasaules naftas tirgus situācija uzlabojas un naftas cenas atkal sāk pieaugt.

Vēl viens faktors, kas var palielināt interesi par naftas ieguvi Baltijas jūrā, ir ASV un Rietumeiropas valstu vēlme samazināt savu atkarību no OPEC naftas piegādēm. ASV, kas ir pasaules lielākā naftas importētāja, ne vienreiz vien ir izteikusi neapmierinātību ar OPEC politiku, kad organizācija samazina naftas piegādes tirgum, lai noturētu naftas cenas sev labvēlīgā augstā līmenī. Bez tam Latvija jau 90.gadu vidū ir izsniegusi licenci naftas kompānijām “Amoco” un “OPAB” izpētes darbiem citā Baltijas jūras sektorā. Lai gan “Amoco” 1999.gadā no projekta izstājās, “OPAB” izsniegtā licence joprojām ir spēkā un kompānija ir gatava uzsākt darbus pēc Latvijas – Lietuvas jūras robežlīguma ratifikācijas.

Pēc Latvijas Ekonomikas ministrijas speciālistu vērtējuma, Latvijas potenciālie naftas resursi varētu sasniegt 250 miljonus barelu, tai skaitā sauszemes teritorijā pie Kuldīgas ir konstatēti 440 tūkstošu barelu lieli krājumi. Salīdzinoši, pasaules kopējie apstiprinātie naftas resursi ir 981 miljardu barelu lieli ¹. Vislielākie resursi ir koncentrēti Vidējo Austrumu reģionā, kur atrodas 68% no kopējiem naftas krājumiem, kamēr Eiropā atrodas tikai 3% naftas. No atsevišķām valstīm vislielākais naftas ieguves potenciāls ir Saūda Arābijai, kurā atrodas 261 miljards barelu. Tai seko Kuveita un Irāna ar attiecīgi 95 un 93 miljardiem barelu. Krievijas naftas rezerves tiek lēstas 53 miljardu barelu apmērā, kas ierindo to piektajā vietā pasaulē.

Latvijas kaimiņvalstī Lietuvā naftas ieguves apjoms šobrīd ir sasniedzis aptuveni 11 tūkstošus barelu dienā.

¹ dati: ASV Enerģijas informācijas administrācija
² dati: “Energy Intelligence Group”