Vakar, tumšā vakarā, līkumoju starp mašīnām, meklējot stāvvietā savējo, un kabatā zvana mobilais. Zvana Zane, tā balss, to es pazīstu: satraukums, prieks, azarts... viņai bija randiņš ar elmucis un viņa satraukti man jautā, vai es zināju, ka Elmucis ir rallists... es apmulsu, jo man tas kaut kā nelikās svarīgi. Tad es pakasīju galvas mataino daļu un sapratu, ka cilvēkam, kas mācās braukt ar auto, trennēties profesionālā rallijmašīnā ar profesionālu rallijbraucēju varētu būt īpašas izjūtas. Zane izklausījās pilnīgi sajūsmināta un es nosmēju pie sevis priecīgu smiekliņu par kaut ko labi padarītu. Patīkami. Labi padarīti darbi, tas, ka cilvēkiem no manas darbības paliek labāk - tas spārno :)