Es jau nedomāju fizisko stiprumu. Trīs gadus noskatījos arī uz šiem cilvēciņiem- lielākoties viņi brauca izklaidēties u.tml. Bet par mani runājot - domāju, ka es dzīvē esmu diezgan daudz sasniegusi, tikai liktenis nav bijis man labvēlīgs.
Domāju, ka cilvēks ir ļoti laimīgs, ja viņš spēj vairāk domāt par saviem līdzcilvēkiem nekā par sevi. Tā lūk!
Un varbūt adrealīnu arī ir vērts paaugstināt- tas veicina domāšanu.