Sirds tā dīvaini skrapstinās gar krūšu kurvi - it kā kaut ko gribās, bet kuru - īsti nesaprotu. Šo to atstāju pagājušā gadā, ceru, ka tur tas arī paliks. Šoagad no tām daudzajām lietām kurās esmu iedzīvojusies, pievērsīšos galvenajām: manos nakts sapņos parasti es dodos, braucu (parasti ar vilcienu) kaut kur, nezin kur, nezin kapēc...vispār jau zinu - tādam ka kādam citam to vajag. Es savos sapņos neredzu savas mājas. Sazin cik ir to cilvēku kuri vispār sapņos redz savas mājas... varbūt nemaz arī nemaz tik daudz un es te pārdzīvoju...
Bet es gribu sapņos redzēt savas mājas, gribu just, ka es esmu tās izveidojusi savam priekam un savām ērtībām, ka tās ir drošas un nekāds cunami (tfu, tfu, tfu) nevar tās pat iešķobīt.
Tātad: es šogad centīšos ap sevi savilkt .... nu ja - to es arī pagaišgad gribēju...

Tātad - .... kā tur bija ar sapņiem un apņemšanām kuras, kad izsaka skaļi... ?