Nu un par ko gan es varētu justies vainīga? Varbūt par to, ka aklas sekošanas vietā izvēlējos pati savu dzīvi, dzīvot ar vīru, 1000 viņas vēlmju piepildīšanas vietā izvēlējos piepildīt savas vēlmes, dzemdēju dēlu nevis meitu (vientuļo māšu sektas turpinātāju), varbūt man justies vainīgai, ka nekliedzu un nelamājos, bet tomēr cenšos viņai dot to, kas viņai Patiesi ir vajadzīgs - uzklausīšanu, sapratni, līdzjūtību, atzinību, mīlestību, gandarījumu... Neskatoties ne uz ko.