Šodien pa dienu noskrējos, nomocījos, noguru... vienai jaunajai māmiņai stāstīju par bērnukopšanu kā tāds aģitators (to vajadzētu darīt med. personālam ieskaitot visus sīkumus)............... un man uzmācās šaubas - vai citiem maz mani padomi, mana pieredze ir vajadzīga?
Ir vajadzīga, ir.... zinu, ka kāds izvairīsies no kāda izmisumiņa, šaubām un nelaimītes.... bet mūsu sabiedrībā pieņemtais nīgrums un neziņa kā reaģēt uz citu dotajiem padomiem... pat ne padiemiem - informāciju..... tas skumdina.
Varbūt esmu stulba.
ļoti nepatīkama sajūta.