Nu, zini, pirmie pāris mēneši ir pagrūti, kamēr aprod ar jauno kārtību un iemācās tā kārtīgi saprast bērneli. Pēc tam iestājas salīdzinošs miers, un ir arī vairāk laika. Līdz brīdim, kad bērns sāk velties, jo tad vairs nevar ne uz dīvāna, ne ratos atstāt, un bērns sāk pieprasīt nepārtrauktu sabiedrību. Un pa dienu vairs arī tikpat kā neguļ.

Un aizaug māja, un izaug veļas kalni... Es pat nopirku ledusskapja magnētus: "Tīrīt māju, kurā ir bērni, ir tikpat kā tīrīt sniegu, kamēr vēl snieg." Un... "Jūs drīkstat pieskarties putekļiem, bet, lūdzu, nerakstiet tajos."