no rīta lija lietus, cilvēki gāja uz darbu, bet es vēl noreibusi ar saulenēm uz acīm nācu no ballītes. tāda harismātiska un forša sajūta, lekcijas patīk un dzīve līdz ceļiem. bet tagad nesaprotu, kur tā sajūta palika. in fact, vēl pirms minūtēm 20 bija totāla panikas lēkme. nu bļin, ko es daru, kam man to.
kaut kā jāsaņemas rītdienai, jāpierāda, ka arī es varu būt proletariāts un justies normāli.