1. septembrī nomira mana fizikas skolotāja, kura man gandrīz vienmēr ir patikusi, lai gan no fizikas ne sūda nejēdzu. Principā jau nekas sevišks - cilvēki mirst katru dienu. Bet šoreiz tā ļoti jocīgi. Nav tas vecums, turklāt viņas ikdienas tekstos bija tādas fiškas, ka pret iesnām degunā jāsmērē propoliss eļļā nevis visi 'tie draņķi' un visa tā filozofija eko-loko-zaļa. Mērfijs? Pīpmaņi un alkoholiķi dzīvo visilgāk?

Ievācos kojās. Netīrs. Pa avota ielu man pretim nāca Gunārs Binde.