plashums, kuraa apmaldamies. es esmu klaja lauka viduu un nezinu, kur spert naakamo soli. bezpaliidziibas sajuuta. aiz muguras ir drupas. ai nee. ne aiz muguras. zem kaajaam vinjas ir. drupas, no kuraam neskaitaami pavedieni uz visaam puseem. uz pagaatnes shauriibu. kad viss likaas skaidrs un labi saredzams. tagadnes pavedienu mudzheklis. kur viena pavediena galaa esi tu. arii taa nav nejaushiiba. kaads pavediens gan jau aizstiepjas arii kaut kur uz priekshu. tik tur priekshaa ir migla. liela migla. paari visam plashumam.
shauriibaa ir vienkaarshaak. shauriibaa mees vairaak kluseejam. jo nav par ko runaat. mees neko neredzam. mees baidamies mekleet plashumu sevii. sajuutot plashumu, mees sabiistamies. sabiistamies un meegjinam atrast sev liidziigus. liidziigus pie kaa pietureeties. mees maacamies runaat. mees maacamies pateikt to, ko juutam. to prasa plashums. tikai tur esot mees saprotam cik tas ir svariigi - runaat.
runaat ar sevi. un saprast, ko saki. bez maanjiem. bez pasleepeem.
tik ko es tagad saku. ja es saprastu.

P.S. varbuut varam izmantot meilus - putekliic@kawasaki.lv
sheit rakstiitaas rindas saak peec dzejas izskatiities un rada shauribas sajuutu