Es kliistu viena tumshaa naktii, neko neredzu... pilniiga tumsa, auksts, mezhoniigi auksts, puushs ziemeljveejsh, sniegs un lietas sitas manaa sejaa... es eju... kliistu.... nav miera... es eju... mekleeju... ko es mekleeju... mekleeju... auksts... briesmiigi auksts... kaut kas duraas sirdii... paskatos uz sevu peleeko jaku... taa ir kljuvusi sarkana... pa to tek sarkans, lipigs shkjidrums... tek un tek... asinjo... nezheeliigi saap... smagums paarnjem mani... velk pie zemes... es kluupu, kriitu... kaajas sapinas... baltais sniegs paliek sarkaniigs.. saap ... saap....
paliidziet mani pacelt acis pret debesiim......
viss apkaart ir sarkans... pretiigi sarkans....
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: