Vēlviena stunda.
Pēdējos gadus nedomāju vairs daudz par to, kā būtu bijis, ja būtu bijis. Bet kaut kas nesaprotams žņaudzas laiku pa laikam. Kaut kas nepārdzīvots, neizdzīvots. Neatrasts. Es pat domāju, ka mr.T tam vairs ir tikai simbols nevis galvenais varonis. Un es nezinu, kur man likties, kad tas notiek atkal un atkal. No tā neko taču nevar iemācīties. Tikai gulēt un stulbi blenzt griestos. Vai spamot cibā. Un likties nekur.

Un es atkal esmu maziņa, jauniņa, nepieredzējusi. Tikai nogurusi. Ar katru reizi arvien vairāk un vairāk nogurusi.