Cīņa un Disciplīna
bled, bet man MMA liekas tik faking kruts sports. tur tikai smagie piseeji mochii. nu, vismaz UFC augstako rangu cuvakiem un ciksaam. un es reali pedeja laika nenormali daudz no tiem cuvakiem esmu iemacijies par apnemibu un cienu. nu, vismaz no tiem, kuri nes to lidz gan arpus, gan ieksh oktagona. it ipasi tie smagaakie piseji. viniem ir pilnigi pofig par fiziskajam sapem un par to, ka vinu feisus vnks non-stop dauza un man skiet ir maz tadas neciesamas sajutas cilveka dziives pieredzee kaa fiziskas saapes un taada veida fiziskaa (vairak gan mentala) noturiiba, kas nepieciesama, lai izvilktu ciinas pedejas minutes (it ipasi 5x5min ciinjaas). bet tie cuvaki saapes un fiziskas ciesanas faking eed brokastiis kaa kellogs.

protams, tas sports noteikti ir piesaatinaats ar agresiju. bet tur arii ir tiesi tas disciplinas aspekts, ko nemt veraa it ipasi no tiem cikstoniem, kuri tiesam pieiet tam sportam ar cienu - gan pret pasu cinas makslu, gan pret saviem pretiniekiem. taa disciplina ir tiesi tas, kas lauj viniem praktizeet to sportu un pielietot tas iemanas un izlietot visu nepieciesamo agresiju tikai oktagona ietvaros - cits ar nodomu klut par cempionu, cits vienkarsi ar milestibu pret cinas makslu. bet respektivi, oktagons, visdisciplinetako cikstonu starpa, nostada agresijas robezas un ne tikai fiziskas (kaa cinas laukuma ietvaros), bet arii mentalas (to, ka apgutas iemanas un speku ir janotur tikai ieks cinas laukuma).